Dekoratīvā māksla, kas pazīstama arī kā dekorēšanas māksla vai dekorēšanas māksla, ir mākslinieciska forma, kas uzsver objektu uzlabošanu un izrotāšanu, izmantojot dažādus mākslinieciskus līdzekļus. Šeit ir galvenie dekoratīvās mākslas punkti:

Izcelsme un vēsture:
Dekoratīvā māksla parādījās Ķīnā 5.–6. gadsimtā un Rietumos 17.–18. gadsimtā.
Tas ir tradicionāls amatniecības dizaina un struktūras elements.
Daba un mērķis:
Dekoratīvajai mākslai ir divējāda daba. Tam ir jāatbilst objektam, ko tas rotā, izceļot tā īpašības, īpašības, funkcijas un vērtību.
Tomēr dekoratīvā māksla var stāvēt arī neatkarīgi, parādot savu estētisko vērtību.
Tās galvenais mērķis ir uzlabot objektu skaistumu un māksliniecisko vērtību, izmantojot dizainu, skulptūru, glezniecību un citas metodes.
Pielietojums:
Dekoratīvā māksla ir plaši izmantota un cieši saistīta ar cilvēku ikdienu. Tas aptver tādas jomas kā vides mākslas dizains, rūpnieciskais dizains un ikdienas priekšmetu, piemēram, apģērbu, rotaslietu un preču iepakojuma, dekorēšana.
Konkrēti, tas ietver ēku apdari, iekšējo apdari, krāsošanas apdari un daudz ko citu.
Atšķirība no tēlotājmākslas:
Dekoratīvā māksla atšķiras no tēlotājmākslas, piemēram, glezniecības, zīmēšanas un fotogrāfijas, ar to, ka tai ir funkcionāls aspekts. Tēlotājmāksla galvenokārt ir paredzēta estētiskai novērtēšanai, savukārt dekoratīvā māksla kalpo gan estētiskiem, gan funkcionāliem mērķiem.
Saistība ar amatniecību:
Dekoratīvā māksla ir amatniecības apakškopa, kas pārklājas ar rūpniecisko dizainu. Tas bieži ietver funkcionālu priekšmetu, piemēram, stikla trauku, keramikas, tapešu un mēbeļu, dizainu un dekorēšanu.
Rezumējot, dekoratīvā māksla ir mākslinieciska forma, kurā tiek izmantotas dažādas tehnikas, lai uzlabotu priekšmetu skaistumu un vērtību. Tai ir sena vēsture, kas aptver vairākas kultūras un periodus, un tai ir nozīmīga loma cilvēku dzīves bagātināšanā, pateicoties tā plaši izplatītajam pielietojumam un estētiskajai pievilcībai.